Katru vasaru notiek viens un tas pats. Vispirms uz terases parādās vientuļš izlūks. Pēc dažām dienām plāna kukaiņu rinda stiepjas uz kaķa barības trauku, nokritušu ogu vai galdu verandā. Un vēl pēc nedēļas šķiet, ka skudras ir visur.
Interesanti, ka lielākajā daļā gadījumu problēma sākas nemaz ne mājā. Skudras vienkārši seko saviem dabiskajiem ieradumiem, kas vasarā cilvēkam kļūst īpaši pamanāmi.
Vasaras sezona ir lielo koloniju laiks. Pavasarī skudru saimes ir aizņemtas ar atjaunošanos pēc ziemas un ligzdas paplašināšanu. Siltumam iestājoties, dzīve skudru pūznī paātrinās. Kolonijas sasniedz maksimālo skaitu, un darba skudras dodas meklēt jaunus barības avotus. Tieši tāpēc jūnijā un jūlijā māju īpašnieki sāk pamanīt skudras tur, kur to iepriekš nebija.
Īpaši pievilcīgas kukaiņiem ir atvērtas terases, vasaras virtuves, grilēšanas zonas un siltumnīcas. Viss, kas cilvēkam šķiet nieks — dažas drupačas pēc brokastīm, salda dzēriena piles uz galda vai zem koka nokrituši augļi — skudrām kļūst par īstu atradumu. Kad tās vienreiz atrod barības avotu, tās ātri izveido pastāvīgu maršrutu.
Neskatoties uz kaitēkļu reputāciju, skudrām ir svarīga loma dārza ekosistēmā. Tās irdina augsni, piedalās organisko atlieku pārstrādē un pat palīdz samazināt dažu kaitēkļu kukaiņu skaitu. Mežā vai attālākā dārza stūrī skudru pūznis parasti nerada problēmas un neprasa iejaukšanos.
Tāpēc jautājums nav par to, lai iznīcinātu visas skudras apkārt mājai. Daudz svarīgāk ir kontrolēt vietas, kur to klātbūtne kļūst nevēlama. Kad kukaiņi sāk iekļūt dzīvojamās telpās, izveido ligzdas pie pamatiem, apdzīvo siltumnīcu vai aktīvi izplatās atpūtas zonās, situācija prasa uzmanību.
Reizēm rodas iespaids, ka skudras parādās gluži no nekurienes. Patiesībā tam gandrīz vienmēr ir ilgs process. Vispirms izlūki izpēta teritoriju. Ja apstākļi šķiet piemēroti, maršrutu sāk izmantot arī citas darba skudras. Pakāpeniski izveidojas labi pamanāma taka, pa kuru kukaiņi pārvietojas dienu un nakti. Kad šis brīdis kļūst pamanāms saimniekiem, kolonija jau sen uzskata teritoriju par savu.
Īpaši interesantas ir skudru attiecības ar laputīm. Pieredzējuši dārznieki zina: ja uz jauno augļu koku dzinumiem parādās laputis, drīz tuvumā būs arī skudras. Šie kukaiņi burtiski rūpējas par saviem “mazajiem aizbilstamajiem”, aizsargājot tos no dabiskajiem ienaidniekiem. Pretī tie saņem saldus izdalījumus, kas ir vērtīgs barības avots. Tieši tāpēc cīņa ar laputīm bieži samazina arī skudru skaitu dārzā.
Ja atsevišķas skudras parādās tikai reizēm, ar apstrādi steigties nav obligāti. Tomēr ir pazīmes, kas liecina, ka kolonija aktīvi attīstās un problēma var kļūt nopietnāka. Jāuzmanās, ja kukaiņu skaits acīmredzami pieaug no nedēļas uz nedēļu un ierastie maršruti parādās vairākās vietās vienlaikus. Trauksmes signāls ir arī pastāvīga skudru klātbūtne uz terases, mājā vai pie saimniecības ēkām. Vēl viena raksturīga pazīme — nelielas zemes kaudzītes starp bruģakmeņiem, pie apmalēm vai pie pamatiem. Bieži tieši tā izskatās jauni vai paplašināti skudru pūžņi.
Daudzi zemes īpašnieki sāk rīkoties tikai tad, kad skudras jau kļuvušas par pamanāmu problēmu. Taču visefektīvākie pasākumi parasti tiek veikti iepriekš. Regulāra teritorijas kopšana, laputu kontrole, nokritušo augļu savākšana un kārtības uzturēšana ap saimniecības ēkām palīdz padarīt vidi kukaiņiem daudz mazāk pievilcīgu.
Šāda pieeja nesola pilnīgu skudru neesamību — dabā tas arī nav iespējams. Taču tā ļauj izvairīties no situācijas, kad neliels vasaras diskomforts pārvēršas vairāku mēnešu cīņā ar lielu koloniju.
Ja skudras jau ir apmetušās pārāk tuvu mājai vai sākušas aktīvi izplatīties teritorijā, rīcību atlikt nevajadzētu. Šādos gadījumos labāk izmantot specializētus līdzekļus, kas paredzēti visas kolonijas iznīcināšanai, nevis tikai atsevišķiem kukaiņiem. Piemēram, insekticīdu Pulnex Pro var lietot ap skudru pūžņiem, gar takām, pie terasēm un saimniecības ēkām. Darba skudras nonāk saskarē ar preparātu un pārnes aktīvo vielu uz kolonijas iekšieni, kas palīdz atrisināt problēmu daudz efektīvāk nekā īslaicīgi tautas līdzekļi.
Skudras ir un paliks jebkura dārza sastāvdaļa. Jautājums ir tikai par to, vai tās mierīgi dzīvos teritorijā vai izvēlēsies pārvietoties pārāk tuvu cilvēkam. Un, ja pirmajā gadījumā ar tām var mierīgi līdzpastāvēt, tad otrajā labāk savlaicīgi rīkoties, pirms neliela kolonija pārvēršas par pastāvīgu vasaras problēmu.