Kodes var atnākt kopā ar pārtiku
Pārtikas jeb noliktavu kaitēkļi ir insekti, kas izmanto cilvēku uzglabātos produktus kā barības avotu. Pie tiem pieder arī svilņi un citi graudu kaitēkļi. IKKVP materiālos kā iespējamie invadēšanās avoti minēti milti, putraimi, garšvielas, rīsi, zirņi, pupas un mājdzīvnieku sausā barība.
Tas nozīmē, ka kodes var tikt ienestas mājās pavisam nemanāmi. Iepakojums veikalā var izskatīties pilnīgi nebojāts, bet tajā jau var atrasties olas vai kāpuri. Vēlāk tie attīstās, un virtuvē parādās pieaugušās kodes.
Tāpēc pirmā redzamā kode ne vienmēr nozīmē, ka tā tikko ielidojusi no ārpuses. Tā var būt izaugusi no produkta, kas virtuvē atradies jau vairākas nedēļas vai pat ilgāk.
Kāpēc kodes pēkšņi kļūst redzamas?
Ja virtuvē parādās viena kode, ir vērts pārbaudīt ne tikai vietu, kur tā pamanīta, bet arī pārtikas krājumus. Kāpuru vai citu kaitēkļu pazīmes var būt grūti pamanāmas, īpaši sausos produktos.
Jāpārbauda milti, putraimi, rīsi, makaroni, graudaugi, garšvielas, pākšaugi un citi ilgstoši uzglabājami produkti. Nevajadzētu aizmirst arī par dzīvnieku barību — sausā barība ir viens no produktiem, kuros var saglabāties uzglabājamo produktu kaitēkļi.
Īpaša uzmanība jāpievērš senākiem krājumiem. Ja produkts ilgu laiku stāvējis skapja aizmugurē un tiek reti izmantots, tas var palikt nepamanīts arī tad, ja tajā jau notiek kaitēkļa attīstība.
Vai pietiek izmest vienu iepakojumu?
Ne vienmēr. Ja virtuvē jau redzamas vairākas kodes, problēma var nebūt tikai vienā produktā.
Kukaiņi var izplatīties arī tad, ja pārtika tiek pārvietota no viena iepakojuma uz citu vai kādu laiku paliek atvērta. Arī izbiruši pārtikas produkti un atliekas skapīšos vai zem mēbelēm var kļūt par papildu barības avotu. IKKVP materiālos uzsvērts, ka produktu pārpakošanas un pārvietošanas laikā palielinās iespēja, ka pārtika tiek invadēta ar kaitēkļiem.
Tāpēc pēc kožu pamanīšanas ir svarīgi pārskatīt visu tuvumā esošo pārtiku, nevis vienkārši noslaucīt tauriņu no sienas.
Kā pasargāt virtuvi?
Svarīga ir ne tikai cīņa ar jau parādījušāmies kodēm, bet arī profilakse. Sausos produktus ieteicams glabāt cieši noslēgtos stikla vai plastmasas traukos. Izbiruši milti, putraimi vai citi pārtikas produkti jānotīra pēc iespējas ātrāk, bet vecie un ilgstoši neizmantotie krājumi regulāri jāpārbauda.
Svarīgi ir arī neatstāt virtuvē nevajadzīgus iepakojumus, kartonu un pārtikas atliekas. Kaitēkļiem piemērotus apstākļus rada pieejama pārtika, netīras virsmas un vietas, kur tie var paslēpties.
Ko darīt, ja kodes turpina parādīties?
Ja pēc pārtikas krājumu pārbaudes un tīrīšanas virtuvē joprojām regulāri parādās kodes, ir vērts veikt monitoringu. Pārtikas kožu kontrolei izmanto lipīgās lamatas, kas ļauj konstatēt kaitēkļa klātbūtni un sekot tā aktivitātei. Profesionālā kaitēkļu kontroles sistēmā šādas lamatas tiek izvietotas riska zonās un regulāri pārbaudītas.
Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka ar vienu apstrādi ne vienmēr pietiek. Vispirms jānoskaidro, kur atrodas kaitēkļa avots, jānovērš iespējamie barības avoti un tikai pēc tam jāizvēlas atbilstoša kontroles metode. Integrētā kaitēkļu kontrole balstās uz inspekciju, identifikāciju, sanitāriju, profilaksi un monitoringu, bet ķīmiskās metodes izmanto pēc nepieciešamības.
Tāpēc, ieraugot pārtikas kodi virtuvē, galvenais jautājums nav tikai „kā noķert šo tauriņu?”. Daudz svarīgāk ir noskaidrot, no kura produkta kodes radušās un vai virtuvē nav palicis vēl kāds to attīstības avots.