Kā grauzēji iekļūst mājā?
Peles un žurkas spēj iekļūt ēkā pa ļoti mazām atverēm. Žurkai pietiek ar 1–3 cm lielu spraugu. Iespējamās iekļūšanas vietas ir atvērtas durvis un logi, ūdensvadu caurules, plaisas sienās un citas atveres ēkas konstrukcijās.
Tāpēc pirmais aizsardzības pasākums ir rūpīgi pārbaudīt māju no ārpuses un iekšpuses un, ja iespējams, aizvērt potenciālās iekļūšanas vietas. Īpaši svarīgi ir pārbaudīt pagrabus, garāžas, saimniecības telpas, bēniņus un komunikāciju vietas.
Tāpat ap māju nevajadzētu atstāt apstākļus, kas ir ērti grauzēju slēptuvēm. Krūmi, nezāles, augu atliekas un nesakopta teritorija var radīt papildu vietas to apdzīvošanai.
Pārtika piesaista grauzējus.
Pat labi noslēgta māja var kļūt pievilcīga pelēm un žurkām, ja tajā ir viegli atrodama barība. Dzīvnieku barība, pārtika, atkritumi un pārtikas atliekas ir jāglabā tā, lai grauzēji tiem nevarētu piekļūt.
Pārtika jāglabā cieši noslēgtos traukos, un telpas regulāri jātīra. Svarīgi ir ne tikai uzraudzīt virtuvi: pieliekamie, garāžas un pārtikas uzglabāšanas vietas arī var būt pārtikas avots.
Tikpat svarīga ir apkārtnes sanitārija. Jo mazāk ir pieejamās pārtikas un piemērotu slēptuvju, jo grūtāk grauzējiem ir apmesties ap māju.
Kā zināt, ka mājā ir peles?
Grauzēju klātbūtni var noteikt ne tikai pēc paša dzīvnieka. Par problēmu var liecināt arī grauzēju darbības pēdas telpās: bojāti pārtikas produkti vai iepakojums, pārvietošanās pēdas un raksturīgas slēptuves.
Peles un žurkas var dzīvot virtuvēs, pieliekamajos, garāžās, pagrabos un bēniņos, kā arī pārvietoties pa sienām un citām ēkas konstrukcijām.
Ja ir konstatētas aktivitātes pazīmes, nav jāgaida, kamēr grauzēju būs vairāk. Jo ātrāk sāksiet kontroli, jo vieglāk būs ierobežot to izplatību.
Peles un citi kontroles veidi
Nelielam grauzēju skaitam telpās var izmantot mehāniskās peļu lamatas. Tās izvieto gar sienām, pie iespējamām iekļūšanas vietām un vietās, kur novērota aktivitāte. Lamatas regulāri jāpārbauda.
Pret grauzējiem izmanto arī speciālas ēsmas stacijas. Tām jābūt izturīgām un drošām, lai ēsma nebūtu pieejama cilvēkiem un mājdzīvniekiem, un lai pašu staciju nevarētu viegli pārvietot.
Ja grauzēju aktivitāte ir lielāka, ar vienu vai diviem slazdiem var nepietikt. Profesionālā deratizācijā tiek novērtēta aktivitāte, kontrolēts ēsmas patēriņš, ja nepieciešams, pievienoti kontroles punkti un pārbaudītas iespējamās slēptuves un iekļūšanas vietas.
Līdzekļus grauzēju kontrolei var apskatīt Credo Baltic grauzēju kontroles līdzekļu katalogā
Labāk sagatavot māju iepriekš
Rudens profilakse ļauj atklāt potenciālās problēmas, pirms grauzēji ir iekārtojušies mājā. Ēkas pārbaude, spraugu un caurumu likvidēšana, kārtība teritorijā un pareiza produktu uzglabāšana samazina mājas pievilcību pelēm un žurkām.
Ja grauzēju klātbūtnes pazīmes jau ir parādījušās, labāk neatlikt kontroli. Laicīgi uzstādītas peļu lamatas vai profesionāla deratizācija palīdzēs nepieļaut to, ka neliela problēma pārvēršas par pastāvīgu.